Atzīšos, ka šim ierakstam nebūtu jātop, ja vien nebūtu pārsteigts par daudziem negatīviem komentāriem un virsrakstiem medijos. Vismaz es esmu izjutis kopējo negatīvo nostāju par BBC veidoto filmu "World War Three: Inside The War Room". Mēģināju analizēt negatīvisma motīvus un man nelikās pārliecinoši, lai nonicinātu BBC darbu un kur nu vēl aizliegt viņa rādīšanu.
Kremlis nekomentēja filmu savā stilā.
Tomēr vairāk mani pārsteidza komentāri sociālos tīklos.
Man radās aizdomas, ka negatīvie komentāri nenāk no latviešiem, bet gan no tā saucamiem apmaksātiem troļļiem vai arī vietējiem oligarhiem, kuru uzņēmējdarbība cieši saistīta ar Krieviju. Urbanoviča kungs pastiprināja šo aizdomu. Tomēr neviens no negatīviem komentētājiem nepieminēja, ka ekonomiskās attiecības pasliktinājās tad, kad Krievija iebruka Ukrainā un anektēja Krimu. Pie tam, neviens kritiķis nepiebilda, ka Krievija ieviesa sankcijas, tai skaitā pret Latvijā ražoto produkciju, nevis Rietumi. Krievu preces un pakalpojumus turpinām iegādāties, bet savus pārdot pretī nevaram.
Un tagad pāriesim pie "šausminošām" detaļām (ciest nevaru šos lietvārdus, kurus lieto lētticīgas publikas piesaistīšanai). Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, NATO valstis un tai skaitā Baltijas valstis bija spiestas atzīt, ka nebija gaidījušas no Krievijas iebrukumu kādā no Eiropas valstīm un arī to, ka pilnībā nav gatavas tam, ja kaut kas līdzīgs notiks citās vietās. Negatavs tam pilnībā. Pie tam Baltijas valstis un it īpaši Latvija ir labākie kandidāti iebrukumam vai arī hibrīd kara vešanai. Situācija ir tik slikta, ka Baltijas valstis jau tagad nomināli atrodas ielenkumā. Jau šobrīd Krievijas pretgaisa raķešu sistēmas pilnībā pārklāj Baltijas valstis un Poliju, padarot NATO aviācijas izmantošanu neiespējamu vai izmantojamu ierobežoti. Vienīgais sauszemes ceļš no Rietumeiropas uz Baltijas valstīm iet caur 60 km platu koridoru starp Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju. Šis koridors var tikt pilnībā apšaudīts no Krievijas un Baltkrievijas ar raķešu sistēmām, neievedot karaspēkus svešā valstī. Baltijas jūru arī viegli noslēgt no ārpasaules un atstāt Baltijas valstis bez piegādēm un atbalsta no jūras. Baltijas valstu armiju izmēri un kaujas gatavība bija tāda, ka nespēs tikt galā ar Krievijas pārsvaru. Un tad veči apsēdās un sāka domāt ko darīt.
Pie esošās situācijas tika izspēlēts Ukrainas scenārijs priekš Baltijas valstīm un veči sākuši rīkoties, lai to varētu no tā izvairīties. Kā galvenā doma ir panākt Baltijas valstu kaujas spējas tādā līmenī, lai Krievijai neienāktu prātā izmantot Ukrainas scenāriju. Vienkārši un skaidri. Kas šajā aspektā ir šokējošs un tautu šķeļošs? Vēlme aizstāvēt savu ģimeni un savus īpašumus? Varbūt komunistus tas šokē, bet man liekās pilnīgi saprotams. Cilvēki sašutuši, ka Daugavpils ir izvēlēta, kā iebrukuma galvenais mērķis. Bet tas ir objektīvi pamatots. Krievijas desanta helikopteru ierašanas laika Daugavpilī no Pleskavas sastāda 7 minūtes. 7 minūtēs mums valsts pārvaldē nekas nenotiek un scenārija izspēlēšana ir nepieciešama vienkārši, lai būtu gataviem. Pie tam, ka Baltijas valstu armijas jau no pagājušā gada izspēlē šo scenāriju un trenējās to novērst.
Kritiķi apgalvo, ka Krievijai nav padomā iebrukt Baltijas valstīs. Gribētos tam ticēt, bet Krievijas militārās operācijas Ukrainā, Sīrijā, Gruzijā, Moldovā neliecina par tās mēģinājumiem risināt jautājumus miermīlīgā veidā un tieši šī apsvēruma dēļ, NATO un Baltijas valstis izspēlē visādus scenārijus, lai spētu tikt galā ar jebkāda veida agresiju. Man personīgs viedoklis ir tāds, ka ja Krievija izvēlēsies iebrukt Baltijas valstīs, tad NATO nepaspēs atnākt palīgā, pirms valstis tiks pilnībā okupētas. Vismaz šobrīd ar esošo sagatavotības līmeni un manis cienījamie atbildīgie politiķi var nepūst vaigus, lai pierādītu pretējo. Labāk, lai dara to, ko ir iesākuši, lai es drīzākā laikā varu atsaukt savu apgalvojumu.
P.S. Pie tam dažādu scenāriju izspēlēšanu un kaujas gatavības paaugstināšanai kalpo jaunā Krievijas militārā doktrīna.
Ierakstīt komentāru